Funkcionālā plānojuma apraksts
Ieeja ēkā notiek caur pagrabstāva līmeni un ir veidota, lai panāktu pārliecinošu pāreju starp publisko telpu un LLMM. Galvenā ieeja muzejā veidota pa pandusu un kāpnēm, kurus no laikapstākļu iedarbības pasargā apsildāma virsma un liels pārkares jumts. Publiskā ārtelpa ar integrētu zaļo zonu un soliņiem ir vieta, kur pulcēties, uzstāties un izstādīt skulptūras. Otrais stāvs veido pārkari pāri ieejai, radot nosegtu zonu pie galvenajām durvīm. Pagrabstāvā ietilpst vairums sabiedrisko telpu, kas nav saistītas ar muzeja kolekciju. Ieejas ātrijs darbojas kā centrālā tikšanās vieta un dod iespēju izvietot liela izmēra instalācijas. Auditorija ir veidota kā daudzfunkcionāla telpa ar izvelkamām, slīpumā izvietotām, sēdvietām līdz pat 200 cilvēkiem. Pirmajā stāvā apmeklētāji var nokļūt caur Hanzas dārza ieeju vai arī pa vertikālajām komunikācijām no pagraba un otrā stāva. Sabiedriskās telpas, kas nav saistītas ar muzeja kolekciju, ir kafejnīca, tualetes un apmācību bloks, kura sastāvā ietilpst bibliotēkā un mākslas studija. Kafejnīcai ir lieli logi un tā ir novietota ar skatu uz Hanzas dārzu. Apmācību bloks atrodas blakus ieejas hallei, ar balkonu un lieliem logiem, veidojot vizuālu saikni starp abām zonām. Otrajā stāvā izvietotas izstāžu galerijas. Tas pieejams pa vertikālajām komunikācijām no pagraba un pirmā stāva. Horizontālā pārvietošanās organizēta caur ātrija galeriju, kas kalpo gan kā izstāžu informācijas telpa, gan ātrijs trim galerijām – lielajai, vidējajai un mazajai. Ātrija galerijai ir lieli logi ziemeļu fasādē, vizuāli sasaistot to ar Hanzas dārzu. Pārvietošanās un ieejas uz trim galerijām veidotas, lai veidotu apļveida kustību cauri galerijām, kā arī nodrošinātu iespēju katru apmeklēt atsevišķi. Galeriju apkalpošana tiek veikta izmantojot mākslas darbu liftu un izstāžu noliktavu. Galeriju telpas/zāles ir primārie ēkas apjoma veidotāji, nosakot ēkas arhitektūru gan iekštelpā, gan ārtelpā. Atvasināta no Latvijas tradicionālās arhitektūras un pārveidota institucionālā mērogā, dramatiskā ziemeļu gaisma veido atšķirīgu, efektīvu un pielāgojamu telpu mākslas izstādīšanai. Ar lielām sijām, kas pilnā platumā stiepjas pāri galeriju telpām, uz ziemeļiem vērstā betona “vafeles” pārseguma struktūra, kas caur stiklotām virsgaismas plaknēm ielaiž telpā maksimāli daudz gaismas, nodrošina telpu kā lieliem, tā arī maziem mākslas darbiem. Lai muzeja ēkas salīdzinoši zemais apjoms būtu vizuāli pievilcīgs no nākotnē apbūvē paredzētajām ēkām (stāvu skaits līdz 9), plakanā jumta daļa, starp trīs galerijām, ir veidota kā zaļais jumts.
